Kas ir PEN International?

PEN International ir viena no pasaulē vecākajām un lielākajām rakstnieku organizācijām, kas dibināta 1921. gadā. Organizācija apvieno vairāk nekā 130 PEN centrus vairāk nekā 90 valstīs un iestājas par vārda un izteiksmes brīvību, apdraudētu rakstnieku aizstāvību, literatūras un valodu daudzveidības veicināšanu, kā arī starptautisku sadarbību starp autoriem. PEN International regulāri reaģē uz vārda brīvības pārkāpumiem, sniedz atbalstu vajātiem rakstniekiem un aizstāv tiesības brīvi rakstīt, publicētties un paust savu viedokli.
PEN International augstākā lēmējinstitūcija ir ikgadējais kongress, kurā centru delegāti lemj par organizācijas politiku, pieņem rezolūcijas un ievēl prezidentu un citas amatpersonas. Ikdienas darbu koordinē starptautiskais sekretariāts, savukārt nozīmīgu tematisko darbu veic četras pastāvīgās komitejas:
- Rakstnieku cietumā komiteja (Writers in Prison Committee),
- Tulkošanas un valodu tiesību komiteja (Translation and Linguistic Rights Committee),
- Miera komiteja (Peace Committee),
- Rakstnieču komiteja (Women Writers Committee) un
- Jauno rakstnieku komiteja (Young Writers Committee).


Par PEN International vairāk var lasīt šeit: https://www.pen-international.org 


Kas ir Latvijas PEN?

Biedrība “Latvijas PEN” ir daļa no starptautiskā PEN International tīkla, kas apvieno rakstniekus, publicistus, redaktorus un citus literatūras profesionāļus, lai aizstāvētu vārda un izteiksmes brīvību, rakstnieku tiesības, veicinātu literatūras apriti un iestātos par mieru un cilvēktiesībām. 

Latvijas PEN tika dibināta 1928. gadā, tās darbībā tika apturēta 1940. gadā, taču okupācijas gados Latvijas un Igaunijas PEN darbojās emigrācijā. 1989. gadā tika nodibināta Latvijas PEN kluba Rīgas nodaļa. Pēc neatkarības atjaunošanas PEN aktīvi darbojās līdz 2004. gadam, tās vadītājs bija Knuts Skujenieks. 2018. gada 6. martā dzejnieces un rakstnieces Ingas Gailes vadībā biedrības darbība tika atjaunota.
Organizācijas darbības centrā ir vārda un mākslinieciskās izteiksmes brīvības aizstāvība, reakcija uz cenzūras un apklusināšanas gadījumiem, naida runu un diskrimināciju, kā arī solidaritāte ar rakstniekiem un citām sabiedrības grupām, kuru tiesības un izteiksmes brīvība ir apdraudēta. Organizācija seko sabiedriskajiem un politiskajiem procesiem un nepieciešamības gadījumā publiski reaģē uz vārda un mākslinieciskās izteiksmes brīvības apdraudējumiem. 

Kopš 2021. gada Latvijas PEN veido podkāstu “Obligātā literatūra”, kurā, runājot par Latvijas un ārvalstu autoriem un literatūru, tiek aktualizēta kara, vardarbības un dažādu diskriminācijas formu ietekme uz sabiedrību, kā arī pievērsta uzmanība pasaules reģioniem, kuros rakstnieku izteiksmes brīvība un fiziskā drošība ir apdraudēta. Latvijas PEN regulāri īsteno arī sabiedrībai atvērtas aktivitātes. Kopš 2024. gada tiek rīkotas Kvīru dzejas dienas, pievēršot uzmanību kvīru literatūrai Latvijā un pasaulē un iesaistot arī starptautiskus viesus. Organizācija ik gadu atzīmē Starptautisko ieslodzītā rakstnieka dienu ar tulkojumiem un publiskiem lasījumiem, aktualizējot to rakstnieku situāciju, kuri nedemokrātisku režīmu dēļ ir apcietināti vai apklusināti. Latvijas PEN piedalās arī festivālā “Prozas lasījumi”, veidojot pasākumu “Aizliekts”, kurā uzmanība pievērsta sabiedrībā un literatūrā nepietiekami reprezentētām pieredzēm.Kopš 2022. gada biedrība veido ikgadējo grāmatu sarakstu “Latvijas PEN iesaka”, izceļot Latvijā izdotus darbus, kuri līdzās literārajai kvalitātei ir nozīmīgi ar demokrātiju, vārda un izteiksmes brīvību un sabiedrības daudzveidību stiprinošām idejām.
Savukārt katru gadu Pasaules preses brīvības dienā Latvijas PEN pasniedz balvu par ieguldījumu demokrātijas stiprināšanā, cenzūras mazināšanā un sociāli marginalizētu grupu tiesību aizstāvībā. Balvas saņēmēju vidū bijuši cilvēktiesību aktīvisti, žurnālisti, kultūras profesionāļi un nevaldības organizācijas.


PEN International Harta

PEN Harta nosaka, ka:

1. Literatūra nepazīst robežas un tai jāpaliek par kopīgu vērtību visiem cilvēkiem neatkarīgi no politiskiem vai starptautiskiem satricinājumiem.

2. Jebkuros apstākļos, bet jo īpaši kara laikā, mākslas darbiem kā visas cilvēces kultūras mantojumam ir jāpaliek neaizskaramiem no nacionālu vai politisku kaislību ietekmes.

3. PEN biedriem vienmēr jāizmanto sava ietekme, lai veicinātu sapratni un savstarpēju cieņu starp valstīm un tautām. Viņi apņemas darīt visu iespējamo, lai kliedētu naidu un aizstāvētu ideālu par vienotu cilvēci, kas kopīgā pasaulē dzīvo mierā un vienlīdzībā.

4. PEN iestājas par netraucētu domu apmaiņu gan ikvienā valstī, gan starp visām valstīm, un organizācijas biedri apņemas iestāties pret jebkādiem vārda un izteiksmes brīvības ierobežojumiem savā valstī un kopienā, kā arī visā pasaulē, cik vien tas ir iespējams. PEN aizstāv brīvu presi un iebilst pret patvaļīgu cenzūru miera laikā. Organizācija uzskata, ka pasaules virzība uz labāk organizētu politisko un ekonomisko kārtību nav iespējama bez brīvas valdības, valsts pārvaldes un citu institūciju kritikas. Tā kā brīvība ietver arī brīvprātīgu sevis ierobežošanu, PEN biedri apņemas iestāties pret tādām brīvās preses izpausmēm kā apzināti nepatiesu ziņu publicēšana, melošana un faktu sagrozīšana politisku vai personisku mērķu labā.

PEN International Harta jau vairāk nekā 70 gadus ir kalpojusi par vadlīniju, vienojošu principu un iedvesmas avotu organizācijas biedriem. Harta tapusi Otrā pasaules kara laikā, bet oficiāli apstiprināta PEN kongresā Kopenhāgenā 1948. gadā.

PROJEKTI

Literatūra kā
pilsoniskās brīvības
balss


Projekta termiņš: 01.01.2026-31.12.2026
Finansētājs: Valsts kultūrkapitāla fonds
Finansējums: 25 000 EUR

Projekta mērķis ir stiprināt literatūras nozīmi kā brīvas domas, cilvēktiesību un demokrātijas aizstāvības instrumentu.

Projekta ietvaros notiks ikgadējie PEN pasākumi – Latvijas PEN balvas pasniegšana, lasījumi Kvīru dzejas dienu un Prozas lasījumu ietvaros, Ieslodzītā rakstnieka dienas pasākums sadarbībā ar Jāņa Akuratera muzeju un ikgadējais grāmatu saraksts “Latvijas PEN iesaka”.

Tiks turpināta podkāsta “Obligātā literatūra” darbība, izveidota interneta vietne, kā arī nodrošināta dalība PEN International kongresā.

Projekta ietvaros plānota publikācija literatūras žurnālā “Strāva”, kā arī līdzdalība “Avīzes Nosaukuma” numurā.

Projekts veicinās sabiedrības izpratni par vārda brīvību un stiprinās biedrības kapacitāti.


Latvijas PEN
darbība 2026. gadā


Projekta termiņš: 01.03.2026.-31.10.2026
Finansētājs: Sabiedrības integrācijas fonds,
NVO fonda programma
Finansējums: 13 000 EUR

Projekta mērķis ir stiprināt vārda un mākslinieciskās izteiksmes brīvību Latvijā, veidojot sabiedrībā lielāku izpratni par tās nozīmi demokrātijā un nodrošinot Latvijas PEN ilgtspējīgu darbību.

Projekts paredz interešu aizstāvības nodrošināšanu un regulāru pasākumu, diskusiju un literāru lasījumu rīkošanu, kā arī dalību starptautiskajā PEN kongresā.
Mērķa grupa ir biedrības biedri un brīvprātīgie: rakstnieki, tulkotāji, mākslinieki, kultūras darbinieki, kā arī jaunieši un plašāka sabiedrība, kas vēlas dzīvot atvērtā un iekļaujošā vidē.

Projektā tiks uzturēta organizācijas tīmekļvietne, kā arī sniegtas publiskas reakcijas uz cenzūras un vārda brīvības pārkāpumiem.
Rezultātā sabiedrība iegūs drošāku platformu brīvas domas paušanai, kultūras darbinieki – lielāku aizsardzību pret cenzūru, bet Latvijas PEN – stabilāku kapacitāti un ilgtermiņa iespējas pārstāvēt demokrātiskās vērtības gan Latvijā, gan starptautiski.

arhīvs

Diskusija
“Vai rakstnieks drīkst rakstīt visu, kas ienāk prātā?” sarunu festivāla “LAMPA” ietvaros 11.07.2026

Foto: Jūlija Dibovska

Latvijas PEN balvas pasniegšana 02.05.2026
jauniešu organizācijai
“Protests”

Foto: Daina tabūna

Saruna
""Vai drošāk ir neuzrakstīt?" Cenzūra un pašcenzūra mūsdienu literatūrā" Raiņa un Aspazijas mājā 01.02.2026.

Foto: Jūlija Dibovska

Latvijas PEN balvas pasniegšana valodniecei Aigai Veckalnei 03.05.2025.

Foto: JŪLIJA DIBOVSKA


Latvijas PEN lasījumi
“Aizliektās klātbūtnes”
Prozas lasījumos 04.12.2025

Foto: Jūlija Dibovska

VIETNES IZSTRĀDI ATBALSTA